ceturtdiena, 2011. gada 28. aprīlis

Svētā Katrīna no Sjēnas.

Svētā Sjēnas Katrīna
(1347.g.-1380.g.)
  Katrīna piedzima Sjēnā 1347.g. 25. martā kā divdesmit piektais bērns krāsotāja Jēkaba Beninkāza un viņa sievas Lapas ģimenē. Jau agrā bērnībā viņa redzēja vīzijas un saņēma īpašas žēlastības. Jaunību viņa aizvadīja vecāku mājās lūgšanās un stingrā gavēnī. 1354.g. Katrīna deva jaunavības solījumu. 1363.g. viņa iestājās pie Sjēnas terciārēm un saņēma dominikāņu 3. ordeņa gandarītāju tērpu. Turpmākajos gados, kurus Katrīna veltīja lūgšanai un gandarei, viņa kļuva par lielu svēto. Tā bija sagatavošanās vienreizējai sūtībai, kurai Dievs bija viņu izraudzījies.
Kontemplējot patiesību, viņa centās atklāt Dievu sevī un sevi Dievā. 1370.g. vīzijā Katrīna saņēma Kristus uzdevumu darboties apustulātā. Pildīta ar Svētā Gara dāvanām un sekojot Viņa iedvesmām, viņa savienoja “savas sirds celles” kontemplāciju ar brīnišķīgu apustulisku aktivitāti. 1374.g. sākās mēris. Drošsirdīgi un ar varonīgu pašaizliedzību viņa kopa slimos un steidzās palīgā mirstošajiem. Aizdedzināta ar dievišķīgu mīlestību uz Krustā Sisto, Katrīna vēlējās Viņam līdzināties. 1375.g. viņa saņēma stigmas.
Ziņas par Katrīnas svēto dzīvi izplatījās aiz viņas dzimtenes robežām. Cilvēki meklēja pie viņas padomu un palīdzību. Katrīna darbojās kā vidutāja cīņās starp Itālijas pilsētām un firstiem. Viņa rakstīja un diktēja neskaitāmas vēstules, lai atjaunotu mieru. Svētā atgādināja priesteriem viņu pienākumus. Katrīna mudināja reformēt Baznīcu un aicināja visu kārtu kristiešus uz atgriešanos. Lai likvidētu maldu mācību Rietumvalstīs un panāktu pāvesta atgriešanos Romā, viņa devās uz Aviņonu. Pateicoties Katrīnas ietekmei un svētumam, pāvests Gregors XI 1377.g. nolēma atgriezties Romā. Pēc Gregora XI nāves sākās strīds par pāvesta troni. Svētā upurēja savu dzīvi par mieru Baznīcā.
“Viņas mācība ir neatkārtojama. Viņa vairāk ir skolotāja nekā skolniece” (Kanonizācijas bulla). Katrīna ir uzrakstījusi slavenus garīgās dzīves un teoloģijas darbus, īpaši “Dialogu”. Svētās sekotāji sauca viņu par māti. Arī šodien tā var teikt visa dominikāņu ģimene.
Katrīna pēc smagām ciešanām mira Romā 1380.g. 29. aprīlī. Pāvests Pijs II 1461.g. 29. jūnijā pasludināja viņu par svēto. Katrīnas mirstīgās atliekas atdusas Romā S. Maria sopra Minerva baznīcā zem galvenā altāra. 1970.g. pāvests Pāvils VI iecēla viņu par Baznīcas doktori.
Lūgšana: Kungs Dievs, kas svētajai Katrīnai ļāvi dziļā mīlestībā apdomāt mūsu Pestītāja ciešanas un kalpot Viņa Baznīcai, uzklausi mūs viņas aizbildniecības dēļ, lai tauta, kas piedalās Kristus upurī, varētu priecāties Viņa atnākšanas dienā.Mēs Tevi lūdzam mūsu Kunga Jēzus Kristus, Tava Dēla vārdā, kas ar tevi dzīvo un valda visos mūžu mūžos. Amen.
M.M.M.Dortelmanes OP un t.M.Loruma OP darbu"Katrīna no Sjēnas - Baznīcas Mācītāja"varat izlasīt www.betanija-op.lv, sadaļā "bibliotēka".

2 komentāri:

kvintana teica...

Vai kaut kur ir iespējams latviski vai krieviski atrast Sv.Katrīnas no Sjēnas Dialogus?

Māsa Diāna OP teica...

Neatradu, diemžēl.Mūsu bibliotēkā šis darbs ir pieejams vāciski.