piektdiena, 2011. gada 22. jūlijs

Marija Magdalēna-pirmā apustule.

Sv.Augustīns nosauca Mariju Magdalēnu par apustuļu apustuli.Lieldienu rīts ir viņas stunda.Šī sieviete no Magdalas zvejnieku ciemata iepazina Jēzu Viņa darbības sākumā.Jēzus atbrīvo izmocīto sievieti no septiņiem dēmoniem.Kopā ar citām sievietēm Marija Magdalēna seko Mācītājam no Galilejas līdz krusta pakājei.
Dominikāņu ordenī Marijas Magdalēnas svētki ir liela svētku diena.Dominikāņu breviārā atrodama īpaši liturģiskie teksti svētkiem.Publicēju 
Marijas Magdalēnas svētku himnu Laudēm-rīta lūgšanai.
Dieva Dēls, Mīlestības Vārds:
Esi slavēts par savu mīlestību,
Kura šodien Magdalēnu sauc
Mūžīgā godībā.

Dēmonu tumšajā varā
Viņa bija septiņkārt saistīta.
Tu viņas važas raisīji,
Atbrīvoji jaunai dzīvei.


Tu viņu kā zīmogu uzliki
Uz savas rokas un savas sirds.
Viņas mīlestība kļuva
Lielāka kā nāve un elle.


Sāpju pilnajā krusta ceļā
Viņas sekoja Tavās pēdās,
Rada atbalstu pie Tava krusta,
Rada dziedināšanu Tavās asinīs.


Viņa raudāja Lieldienu rītā
Un meklēja Tevi tukšajā kapā.
Tu sūtīji viņu sludināt vēsti,
Ka dzīvo mūsu dēļ.


Patiesi, Kungs, Tu dzīvo mūsu dēļ;
Tava sirds nes mūsu nastas.
Apžēlo mūsu nabagās  sirdis,
Lai tās Tevi meklē, Tev dzīvo, Tevi mīl.

Mēs slavējam Tevi, Trīsvienība,
Mīlestība bez mēra un laika:
Veido visu, kas dzīvo
Pēc savas mīlestības svētā attēla. Amen.

ceturtdiena, 2011. gada 14. jūlijs

Izšķiršanās kalns.

"Cik ilgi tu jau esi mūks?"es gribēju zināt.
"Īsts mūks? Ne visai ilgi.Man vajadzēja 50 gadu, lai uzkāptu Izšķiršanās kalnā."
"Vai vispirms ir jāredz un tad jāizšķiras vai jāizšķiras un tad var redzēt?"
"Ja drīkstu tev dot padomu", viņš teica, "aizmirsti jautājumus un sāc kāpt kalnā."

Šī saruna ar mūku Teofanu ir nozīmīga gan ordeņu, institūtu un kopienu locekļiem, gan katram cilvēkam.

piektdiena, 2011. gada 1. jūlijs

Mana Sirds tā pukst par viņu...

"Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!" saka Tas Kungs"Jer 31:20. 

Trešajā piektdienā pēc Vasarsvētkiem, piektdienā pēc agrākās Kristus Miesas un Asiņu oktāvas ir Vissvētās Jēzus Sirds lieli svētki, kurus 1856. gadā noteica Pāvests Pijs IX.
Katoļu teologs Hugo Rāners savā darbā »Fons vitae« saka, ka Jēzus Sirds garīguma saknes nav tikai jaunāko laiku Jēzus Sirds godināšanā, bet agrīnajā Baznīcā, pirmsreformācijas laikos. 
 "Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!" saka Tas Kungs"Jer 31:20.Jaunajā Derībā cilvēki, kuri tik ilgi slāpuši pēc Mesijas, piedzīvo šī pravietojuma piepildījumu.Pateicības pilna žēlsirdīgās mīlestības pielūgsme no Baznīcas dzīves sākuma veido īpašu kristīgās sprituālitātes formu.Cilvēki raugās uz Labā Gana mīlestību, atvērto Kunga sānu pie krusta un Pestītāja Sirdi, kura parāda Viņa mīlestību un žēlastību.