pirmdiena, 2011. gada 28. marts

TU esi Dievam vajadzīgs.

Dejas rekolekciju, kuras notika pagājušās nedēļas nogalē, tēma bija Jēzus un samariete pie Jēkaba akas.Te neliels impulss tālākajam ceļam.Atradu to mācītāja Klausa Duglasa grāmatā "Ekspedīcija pie sevis".Jēzus tiešais jautājums samarietei: "Dod man dzert!" rada neparastu un negaidītu Dieva tēlu. Dieva, kurš noguris un izslāpis, sēž pie akas un vienkāršai sievietei lūdz padzerties.Vai iespējams, ka dzīvā Dieva Dēlam, Dievam pašam ir slāpes, kuras Viņš var remdēt vienīgi uz zemes? Dievs slāpst, alkst un ilgojas pēc manis.Uz šīm ilgām es varu atbildēt, Viņam pievēršoties, Viņam atveroties, Viņam uzticoties.Un, ja dzirdat kādu sakām: "Es nevienam neesmu vajadzīgs."atbildiet: "Nē! Tu esi vajadzīgs Dievam!Tu vari remdēt Dieva slāpes!"
Grāmatas"Ekspedīcija pie sevis"autori -  mācītājs Klauss Duglass(Klaus Douglass) ir inovatīvās evanģeliskās baznīcas mācītājs Nīderhohštatē pie Frankfurtes(Niederhöchstadt bei Frankfurt), vairāku grāmatu autors.Fabiāns Fogts(Fabian Vogt) ir mācītājs, ģermānists, mūziķis un rakstnieks.

sestdiena, 2011. gada 19. marts

Sv. Jāzeps - brīnumainais namdaris.

Sv. Jāzepa lielo svētku noslēgumā - kāds stāsts ar video.Santa Fe pilsētā Jaunmeksikā, ASV, ir kāds 130 gadus vecs noslēpums, kas ik gadus pievilina ap 250 000 apmeklētāju. Uzmanības centrā -Loretto kapela.Tajā ir īpašas kāpnes.Kapela tika uzcelta ap 19.gadsimtu. kad tā bija gandrīz gatava mūķenes ievēroja, ka trūkst kāpnes uz kora telpu.Māsas nolēma lūgties novennu sv.Jāzepam, jo viņš taču bija namdaris.Deviņas dienas māsas lūdzās.Devītajā dienā kāds svešinieks klauvēja pie klostera vārtiem un teica, ka esot namdaris un varot māsām palīdzēt.Šis vīrs trepes būvēja viens pats.Neviens šodien nespēj saprast kā kāpnes turas, jo tām nav centrālā balsta.Namdaris, kurš trepju būvniecībā nelietoja ne naglas, ne līmi, pabeidzis darbu pazuda, nesaņemot algu.Santa Fe sāka runāt, ka kāpņu meistars bijis pats svētais Jāzeps, kuru Jēzus sūtījis, lai māsām palīdzētu.Stāstot par kapelu, parasti piemin trīs noslēpumus, kas saistīti ar neparastajām kāpnēm.Pirmais - kāpņu būvētāja identitāte līdz šim brīdim nav zināma.Otrais - neviens no būvniekiem, inženieriem un zinātniekiem nesaprot, kā kāpnes turas, jo tām nav centrālā balsta.Trešais noslēpums - no kurienes nāk koksne, kas izmantota kāpņu būvniecībai? Tuvākajā apkaimē tādu neatrast.Un vēl kāda nianse,kas nostiprināja pārliecību par kāpņu brīnumaino izcelsmi- tām ir 33 pakāpieni - tik, cik gadu mūsu Kungam Jēzum Kristum.
  
Priecājos, ka arī mūsu mājas aizbildnis ir Svētais Jāzeps! 
Kaut arī kāpņu mums pagaidām pietiek:).

Svētā Jāzepa rīts.

Skats pa Sv.Jāzepa kapelas logu 19.marta rītā.

Posted by Picasa

ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

Lūgšanu sardzē par Japānu.


Dāvida Ianni (David Ianni) mūzika lūgšanai.Pateicība mūziķiem(Schola Stift Heiligenkreuz).

sestdiena, 2011. gada 12. marts

Mīlestības būtība.

"Mīlestības iekšējā būtība ir upuris. Atslēga visam ir krusts."
Sv. Edīte Steina.

otrdiena, 2011. gada 8. marts

Gavēt - intensīvi dzīvot!

Šodien ar krusta zīmi uz pieres uzsākam 40 dienu ilgo Gavēņa un atgriešanās laiku.Tā ir ticības,nāves un augšāmcelšanās zīme.Tā dara vērīgu: ir sācies īpašs laiks.Šīs dienas Evanģelijs(Mt 6:1-6,16-18)stāsta par to,ko nozīmē-intensīvi dzīvot.Pirmkārt, runa ir par ķermeni un tā higiēnu.Otrkārt - par cilvēka dzīves pamatnostādnēm un treškārt - par garīgo dzīvi un garīgās dzīves higiēnu.Gavēņa laiks ir  reanimācija ķermenim, garam un dvēselei.
Mateja evanģelijā lasām: "Bet tu, kad gavē, iesvaidi savu galvu un nomazgā savu seju, lai tu parādītos kā gavētājs ne cilvēku, bet gan sava Tēva priekšā, kas ir noslēpumā." Bibliskajā valodā "mazgāt"un "svaidīt"vienmēr nozīmē "sagatvot sevi svētkiem".Savu "brāli ēzeli", savu ķermeni uzlūkot.Kājas, kas ikdienā nes mūs,vēderu, kurā reizēm ēdamo vienkārši "iemīcām" un ne tikai ēdamo.To, ko "norijam", kas vēlāk dedzina kuņģi.To, kas "sēž aknās".To, kas "iesprūdis kaklā".To, no kā "galva plīst pušu".Gavēt nozīmē: apzināti ēst, uzņemt sevī, sajust.Barību, emocijas, pārdzīvojumus...
"Bet, kad tu lūgsi Dievu, ieej savā istabā un, aizslēdzis durvis, lūdz savu Tēvu, kas ir slepenībā."Mūsu ordeņa brāļu tērpam-habitam ir kapuce.Mēs-māsas nēsājam plīvuru.Tie, protams, aizsargā no vēja.Brāļi to uzvelk, kad lūdzas.Mēs, māsas,nēsājam vienmēr.Un tā ir garīgas koncentrētības zīme.Tā palīdz radīt telpu klusumam, lūgšanai, meditācijai.Ikdienas dzīvē tas nozīmē: mums ir nepieciešams laiks garīgai intimātei, mieram,pauzei-Dieva darbnīcai, kur esmu viens ar Dievu.Šajā klusumā var vairāk dzirdēt: jautājumus, sāpes, skumjas, pateicību, izbrīnu.Divvientulībā ar Dievu var vienkārši būt.Tas ir Gavēņa laiks.
Gavēņa laiks ir ticības reanimācija.Ķermenis, gars un dvēsele tiek uzrunāti, tīrīti un posti.Reanimēti no kļūdām, neveiksmēm, nolaidībām.Gavēt nozīmē - intensīvi dzīvot!
Māsa Diāna OP.

Neapmierinātība.

Neapmierinātība ar dzīvi-reizēm tās pamatā ir fakts, ka esam izvēlējušies pieņemamu dzīvi.
Piepildītas un jēgpilnas dzīves vietā.

"Nun Run" -mūķenes skrien.

Kontemplatīvās klarises Arizonā (ASV) 12. martā, jau otro reizi aicina uz kopīgu skrējienu, lai savāktu līdzekļus jauna klostera celtniecībai.Pagājušajā gadā skrējienā piedalījās ap 1000 dalībnieku.Šī gada februāra beigās jau bija pieteikušies vairāk dalībnieku nekā pagājušajā gadā.6 māsas piedalās skrējienā."Nun Run" var piedalīties arī "ēnu dalībnieki" citās valstīs.Pieteikties var līdz 11.martam mājas lapā: www.desertnuns.com." 
"Poor Clares of Perpetual Adoration of Our Lady of Solitude Monastery" jeb tuksneša māsas ir vienīgās kontemplatīvās māsas Arizonas štatā.
Info no: http://www.kath.net/detail.php?id=30435

pirmdiena, 2011. gada 7. marts

8.dejas rekolekcijas.

8.dejas rekolekcijas 
Rīgas Sv.Jāzepa klosterī
notiks no 25.-27.martam 2011.
Rekolekcijas vada: m. Diāna Cērmane OP.

Rekolekciju garīgie vadītāji: 
m. Hanna-Rita Laue OP, 
pr. Andris Vasiļevskis.


Sākums: 25.03.plkst. 20.00, 
noslēgums: 27.03. ap plkst.14.00.
Nakšņošana iespējama klostera rekolekciju mājā.
Pieteikties līdz 20.03., rakstot meilu:noela_op@yahoo.de, norādot vārdu, uzvārdu, vecumu, konfesionālo piederību un nakšņošanas vajadzības.
Līdzi ņemt vieglus, klusus, kustībai piemērotus apavus un Svētos Rakstus.
Nepieciešama gatavība dienas pavadīt klusumā un dejā, un pakļauties noteiktajai dienas kārtībai.Dienas kārtība ir pieejama mūsu mājas lapā www.betanija-op.lv, sadaļā "dejas meditācija"- "aktuāli".
Jautājumus varat uzdot, rakstot meilu vai zvanot:26177063(no 15.marta).
Posted by Picasa

ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

Kā atrast līdzsvaru?

Līdzsvars izpaužas kā līdzsvarots spēku sadalījums.Visskaidrāk to varam redzēt, kad mācāmies braukt ar divriteni.Tikko apstājamies, tā krītam.Vai varat to vēl atcerēties?Tas pats ir ar staigāšanu.To reizēm vairs nevaram atcerēties.Bet, palūkojoties uz bērniem,redzam, ka staigājot viena kāja vienmēr ir gaisā. Un tikai kustoties izdodas saglabāt līdzsvaru.
Vakar ilgi meklēju internetā attēlus semināram.Un pilnīgi aizmirsu par laiku un citiem darbiem.Biju "iegrimusi" attēlu meklējumos un aplūkošanā.Tomēr nevarēju vajadzīgās tēmas atrast un kļuvu aizvien nepacietīgāka.Tikai pateicoties Dieva labajai humora izjūtai nenokavēju vakara lūgšanu.
Kā šādās reizēs nezaudēt līdzsvaru? Distancējoties.Atkāpjoties solīti no darāmā.Izejot ārā un ieelpojot svaigu gaisu.Varbūt ir iespējama maza pastaiga?Un, atgriežoties no jauna uzlūkot darāmo.Iespējams, novērtēsiet to citādi.
Arī bailes ir spēks, kas var "izsist" no līdzsvara.Piemēram, bailes pirms eksāmena.Nedaudz uztraukuma rada pozitīvu stresu-mazliet adrenalīna - un paaugstinās koncentrēšanās spējas!Bet, ja uztraukums ir pārāk liels, jāmēģina bailes novērst.Reizēm var palīdzēt sliktākā iznākuma pieļaušana un akceptācija domās.Eksāmenā var izkrist. Tas ir nepatīkami un slikti. Bet tās nav dzīves beigas!Toties bailes zaudē savu varu!
Visdrošāk līdzsvarā var atgriezties  - TICOT DIEVAM.Bet - uzmanību!DIEVS NAV LĪDZEKLIS!Mana lūgšana nav garantija, ka neizkritīšu eksāmenos, nesaslimšu un zobārsts neurbs zobu.Dievs nav brīnumlīdzeklis, kas novērsīs dzīves nepatīkamās puses.Dievs ir vairāk: Viņa Labā Vēsts paplašina dzīves horizontu.Viņš dāvā citu dzīves horizontu, kas sniedzas pāri šai dzīvei.Ak tā!Tikai pēc nāves? Cik biedējoši un - cik mierinoši un patiesi!DIEVS IR LIELĀKS PAR ŠĪS ZEMES DZĪVI!Iepriecinājumi, vadība, laime, dāvanas, ko tik bieži saņemam, ir liecība tam.Tomēr patiesi laimīgi un piepildīti mēs būsim tur, otrpus vārtiem, kuriem katram no mums būs jāiziet cauri.
Ticība man atgādina par šo patiesību.Un pasaules disharmonija kļūst relatīva.Ticība atgādina par patieso dzīves centru, sākumu un beigām.Viņu, kas visam dod līdzsvaru, apvieno un nes.Lūgšana apkopo manus spēkus Viņam pretī. Atgriežas miers.To es novēlu arī jums!
Māsa Diāna OP, 3.03.2011.

Roze.

Roze, kuru tavas acis redz,
No mūžības ir ziedējusi Dievā.
Angelus Silezius(1600-1699)