Vakar ilgi meklēju internetā attēlus semināram.Un pilnīgi aizmirsu par laiku un citiem darbiem.Biju "iegrimusi" attēlu meklējumos un aplūkošanā.Tomēr nevarēju vajadzīgās tēmas atrast un kļuvu aizvien nepacietīgāka.Tikai pateicoties Dieva labajai humora izjūtai nenokavēju vakara lūgšanu.
Kā šādās reizēs nezaudēt līdzsvaru? Distancējoties.Atkāpjoties solīti no darāmā.Izejot ārā un ieelpojot svaigu gaisu.Varbūt ir iespējama maza pastaiga?Un, atgriežoties no jauna uzlūkot darāmo.Iespējams, novērtēsiet to citādi.
Arī bailes ir spēks, kas var "izsist" no līdzsvara.Piemēram, bailes pirms eksāmena.Nedaudz uztraukuma rada pozitīvu stresu-mazliet adrenalīna - un paaugstinās koncentrēšanās spējas!Bet, ja uztraukums ir pārāk liels, jāmēģina bailes novērst.Reizēm var palīdzēt sliktākā iznākuma pieļaušana un akceptācija domās.Eksāmenā var izkrist. Tas ir nepatīkami un slikti. Bet tās nav dzīves beigas!Toties bailes zaudē savu varu!
Visdrošāk līdzsvarā var atgriezties - TICOT DIEVAM.Bet - uzmanību!DIEVS NAV LĪDZEKLIS!Mana lūgšana nav garantija, ka neizkritīšu eksāmenos, nesaslimšu un zobārsts neurbs zobu.Dievs nav brīnumlīdzeklis, kas novērsīs dzīves nepatīkamās puses.Dievs ir vairāk: Viņa Labā Vēsts paplašina dzīves horizontu.Viņš dāvā citu dzīves horizontu, kas sniedzas pāri šai dzīvei.Ak tā!Tikai pēc nāves? Cik biedējoši un - cik mierinoši un patiesi!DIEVS IR LIELĀKS PAR ŠĪS ZEMES DZĪVI!Iepriecinājumi, vadība, laime, dāvanas, ko tik bieži saņemam, ir liecība tam.Tomēr patiesi laimīgi un piepildīti mēs būsim tur, otrpus vārtiem, kuriem katram no mums būs jāiziet cauri.
Ticība man atgādina par šo patiesību.Un pasaules disharmonija kļūst relatīva.Ticība atgādina par patieso dzīves centru, sākumu un beigām.Viņu, kas visam dod līdzsvaru, apvieno un nes.Lūgšana apkopo manus spēkus Viņam pretī. Atgriežas miers.To es novēlu arī jums!
Māsa Diāna OP, 3.03.2011.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru