"Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!" saka Tas Kungs"Jer 31:20.
Trešajā piektdienā pēc Vasarsvētkiem, piektdienā pēc agrākās Kristus Miesas un Asiņu oktāvas ir Vissvētās Jēzus Sirds lieli svētki, kurus 1856. gadā noteica Pāvests Pijs IX.
Katoļu teologs Hugo Rāners savā darbā »Fons vitae« saka, ka Jēzus Sirds garīguma saknes nav tikai jaunāko laiku Jēzus Sirds godināšanā, bet agrīnajā Baznīcā, pirmsreformācijas laikos.
"Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!" saka Tas Kungs"Jer 31:20.Jaunajā Derībā cilvēki, kuri tik ilgi slāpuši pēc Mesijas, piedzīvo šī pravietojuma piepildījumu.Pateicības pilna žēlsirdīgās mīlestības pielūgsme no Baznīcas dzīves sākuma veido īpašu kristīgās sprituālitātes formu.Cilvēki raugās uz Labā Gana mīlestību, atvērto Kunga sānu pie krusta un Pestītāja Sirdi, kura parāda Viņa mīlestību un žēlastību. 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru