Mūsu aizbildnes - Sv.Marijas Magdalēnas svētkos.

G.Bellini Maria Magdalena

Reizēm šķiet, ka mums nav ne jausmas par priecīgo vēsti par Dieva Mīlestību pret cilvēkiem.Mēs esam sociālas būtnes. Un kādam citam ir mums jāpasaka, ka esam labi un mīlēti.Kontemplatīvajā lūgšanā mēs tiecamies pēc Dieva ultimatīvā atspulga.Viņa mīlošā spoguļattēla priekšā mēs soli pa solim ļaujamies ieraudzīt sevi bez maskām un noliegumiem.Ir brīnišķīgi kaut acumirkli justies tik droši, ka nekas nav jāpierāda vai jāslēpj.Un nav jāspēj uzvilkt jebkurš kostīms vai maska.
Sava kailuma apziņa Dieva priekšā ļauj pazīt Dieva žēlsirdību un savu niecīgumu, un neadekvātumu.Un tad mēs saprotam, ka vislabākās lietas, ko esam darījuši, bieži ir bijušās egoisma pilnas un smieklīgas.Svētie sirds lūgšanas laikā bieži raud, jo iepazīst savu niecību Dieva bezgalīgās žēlsirdības priekšā.Ilgas pēc Dieva žēlsirdības aicina viņus Dieva klātbūtnē.Tā ir pazemojošā un brīnišķīga pieredze.Kontemplācijas vidū jūs stāvat Dieva žēlsirdības, līdzjūtības un piedošanas ūdenskritumā.
Dievs mūs nemīl tāpēc, ka esam labi. Dievs mūs mīl, jo Viņš ir labs.

(Pēc R.Rora)