Advents.

Adventa poēma.

Es gaidu,
cerībai pieaugot,
ka līkie ceļi
iztaisnosies,
ar smagu sirdi,
sāpēm,
kamēr gaismas apžilbināts
durvju sargs
atslēdz
Dieva durvis.
(ja būtu iespējams)

Es gaidu,

un es nešaubīšos.

Par niecīgu

Jesses koka atvasi,

kura iesakņojas manī,

mīloša,

citāda,

atbrīvota. 

                                                                            M.Kristīne Šenka (Sr. Christine Schenk, CSJ)