Sākt no jauna.

"Esiet gatavi, katru rītu sākt no jauna!"

Meisters Ekharts. 

"Seien Sie bereit, ein Anfänger jeden Morgen sein." 

Meister Eckhart.

Sirds lūgums.

Netici, lūdzu, netici, 
ka jau atkal viss ir garām.
Tikai tāpēc, 
ka gani ir aizgājuši,
un enģeļu dziesma ir izskanējusi.
Netici, lūdzu, netici,
ka tas noticis 
ar cilvēktapšanas svētkiem.
Tur, ārā, cilvēki jau mainās dāvanām,
novāc eglītes un gaismiņu virtenes.
Vēl naktis ir svētas
un Tevī kvēlo dievišķais mirdzums.
Nāc, apsēdies pavisam klusi
pie Bērna.
Ļauj prātam brīnīties,
sirdij atpūsties,
dvēselei dziedāt.
Un Debesis Tevī 
pieskarsies zemei.

Katja Sūs.

"Nāciet un redziet!"

Šajā sestdienā uzlūkosim un pārdomāsim Jāņa Evanģelija(sekojošās svētdienas Evanģelijs) tekstu:
" Tajā laikā Jānis Kristītājs stāvēja kopā ar diviem saviem mācekļiem un, ieraudzījis ejam Jēzu, sacīja: “Lūk, Dieva Jērs.” Abi mācekļi dzirdēja Jāņa vārdus un sekoja Jēzum.
Bet Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Tie Viņam atbildēja: “Rabbi,” – kas tulkojumā nozīmē: Mācītāj, – “kur Tu dzīvo?” Viņš tiem sacīja: “Nāciet, un redzēsiet.”
Tā viņi aizgāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. Tas bija ap desmito stundu.
No tiem diviem, kas dzirdēja Jāņa vārdus un sekoja Jēzum, viens bija Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis. Viņš vispirms uzmeklēja savu brāli Sīmani un viņam sacīja: “Mēs atradām Mesiju!” – kas tulkojumā nozīmē: Kristu. Un viņš atveda viņu pie Jēzus. Bet Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: “Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tu tiksi nosaukts par Kefasu,” – kas tulkojumā ir: Pēteris."

Jo vecāki kļūstam, jo vairāk piedzīvotās nodevības, ievainojumi un vilšanās apslāpē mūsu dedzību. Ir vajadzīga spēja redzēt, no jauna ieraudzīt.Bet tas ir grūti - atgriezties tur, kur dvēsele saka:"Es neko nezinu." Tomēr - iespējams - tieši šie vārdi ir laimes sākums. Garīgums vienmēr ir saistīts ar redzīgumu.Un daudz mazāk ar centību, nopelniem un darbu.Tikko spējam redzēt, viss pārējais atklājas pats no sevis. Ceļš , pa kuru ejam, it kā kļūst platāks.Un upe vairs nav jāmeklē, mēs esam tās vidū.Lielā un patiesā dzīve dzīvo mūsos un mums atliek mācīties, šo dzīvi apstiprināt.Tā ir tik liela un dziļa, ka uzņem sevī pat pēdējo - nāvi.